Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai: Atgriešanās pie 8 kvadrātmetru standarta?

Tikko stājies spēkā šā gada budžets ar atsevišķām tajā iestrādātām nodokļu izmaiņām, tostarp skandalozām, bet politiķi jau runā par kārtējām novitātēm.

Ar uzņēmēju un strādājošo jau sen norādītu atklāsmi intervijā Neatkarīgajai nācis klajā Eiroparlamenta deputāts, kādreizējais ekonomikas ministrs (2002-2004) no Vienotības Krišjānis Kariņš nodokļi Latvijā esot pārāk augsti, uzņēmumiem pelņa faktiski nepaliek, nomaksājot visus prasītos nodokļus, vai tie pat spiesti strādāt ar zaudējumiem, tāpēc loģiski, ka daudzi tos pilnībā nemaksā. Vēl esot jābūt nodokļu prognozējamībai. Šādus jābūtības bla, bla, bla esam atklausījušies jau gadiem, bet atkal un atkal, ķīlējot budžetu, tie tiek raustīti, domājot, kā sagrabināt lielākus ienākumus augušajām izdevumu vajadzībām. Cilvēku valstī kļūst arvien mazāk, strādājošie jāapcērp vairāk, jo īpaši, ja ekonomika buksē.

Pēc iepriekšējām runām par nepieciešamību ierobežot pašvaldību plašos manevrus ar nekustamā īpašuma nodokļa (NIN) likmes piemērošanu un šā instrumenta izmantošanu deklarēto personu skaita vairošanai, kā arī apmēram gadu pēc 300 000 eiro vērta līguma parakstīšanas ar Pasaules banku par nodokļu sistēmas izvērtējumu Finanšu ministrija pieteikusi kārtējās NIN izmaiņas.

Pirmajā brīdī priekšlikums izklausās tautai pretimnākošs ar NIN neaplikt vai aplikt ar samazinātu likmi noteiktu platību uz katru mājokli deklarēto personu. Bet tā ir tikai pirmā daļa, un vēl nav zināms, kas sekos. Pirms detalizētāku priekšlikumu FM prezentēs valdībā, vēl netiek izpausts, cik liela būs šī platība, par kuru maksājama mazāka likme un kāda tā būs par «lieko» platību? Vai summā tas nedos nodokļa pieaugumu? Turklāt šis priekšlikums attieksies tikai uz dzīvokļiem, ēkām, bet ne zemi, kuras nodokļa pieaugums pēdējā laikā raisījis pamatīgu sabiedrības šūmēšanos. Ar «virsnormas platības» likmi pašvaldības joprojām drīkstēs spēlēties visai plašā amplitūdā. Atkal cilvēki tiks spiesti shēmot deklarēšanu, deklarējoties īpašumā, kam ir augstāks nodoklis, bet pašvaldības būs ieinteresētas konkurēt ar deklarēto iedzīvotāju piesaisti, nosakot augstākas likmes, un nabaga cilvēks būs ķīlnieks šajā institucionālajā cīņā.

Rēķinoties ar valdības deklarēto nostāju nodokļa slogu no darbaspēka pārnest, citastarp, uz nekustamo īpašumu, visticamāk, varam sagaidīt kopējā nodokļu maksājuma pieaugumu vairākumam iedzīvotāju. Vai arī mums jācer, ka, tā kā darbaspēka nodokļi nav mazināti, bet, piemēram, mikrouzņēmējiem pat palielināti, būs reveranss iedzīvotājiem ar NIN? Naiva cerība, zinot, ka valdībai šogad vēl jāatrod vairāki miljoni dažādiem paredzētiem izdevumiem bez finanšu avota?

Vai šis tiešām būs, kā pavasari proponēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, bagātnieku nodoklis? Laukos vēsturiski mājām ir lielas platības, bet bērni tās pametuši, vecīši dzīvo vieni kādreiz ģimenei domātās plašās mājās. Ja vēl kādiem trūcīgākiem pašvaldības iedos virsnormas platības nodokļa atlaides, tad trauslo vidusslāni šie maksājumi noplicinās vēl vairāk. Jau tā pērn lielāku slogu ne tie turīgākie iedzīvotāji izjuta ar PVN likmes ieviešanu namu apsaimniekošanas pakalpojumiem. Nu vēl papildus par platību? Lielāka platība jau rada lielākus izdevumus gan par apsaimniekošanu, gan apkuri.

Tas vispār ož pēc padomju laikiem ar 8 kvadrātmetru dzīvojamās platības standartu uz cilvēku, kad tikai ar mazāku platību apveltītie varēja pierakstīties dzīvokļa rindā. Latvija ir mazapdzīvota, kāpēc spiest cilvēkus pierauties? Jo valstij pieaug apetīte uz tērīņiem? Jāapmaksā atjaunotās uzņēmumu padomes, kas sanāk labi ja uz vienas rokas pirkstiem skaitītas reizes mēnesī, par to saņemot 3000 un vairāk eiro? Jāpalielina birokrātija, kas apkalpos pašu papildu uzlikto birokrātiju, kā, piemēram, gaidāmo gada ienākumu deklarāciju gūzmu, lai saņemtu nodokļu pārmaksu un diferencēto neapliekamo minimumu? Lai karaliski, par 60 miljoniem svinētu valsts simto dzimšanas dienu laikā, kad valstī dzimst arvien mazāk, kur apmēram trešdaļa strādājošo saņem minimālo algu vai pat mazāk?

Pastāvīga NIN paaugstināšana līdzinās valsts reketam, jo šis ir nodoklis par cilvēkam piederošu, nevis nomātu īpašumu! Šis ir ļoti kreiss, pat boļševistisks uzstādījums jo vairāk tev kas pieder, jo vairāk tev jāatņem tā vietā, lai iekasētu lielāku luksusa preču vai eksistenciāli vai attīstoši nesvarīgu preču patēriņa nodokli. Tas stimulēs cilvēkus pirkt nekustamos īpašumus ārvalstīs, ko jau ne viens vien dara, jo īpaši Spānijā, kur NIN vispār nav.

Lieki piebilst, ka savulaik izskanējušie politiķu solījumi un sabiedrības prasības ar nodokli neaplikt vienīgo mājokli paliks kaķim zem astes.

Pašvaldības būs ieinteresētas konkurēt ar deklarēto iedzīvotāju piesaisti, nosakot augstākas NĪN virsnormas platības likmes

Baiba Lulle 
Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai

Publicēta: 13.01.2017